Bīstamās vielas

Mēs izmantojam vairāk nekā 80 tūkstošus dāžādu sintētisku ķīmisku vielu. Daudzas no tām palīdz iegūt jaukas, ērtas un noderīgas ikdienas lietas. Taču ir arī pagaidām vēl nezināms daudzums tādu, kas līdz ar  labajiem darbiem pamanās kaitēt mūsu veselībai un dabai.

Kādas vielas dēvējam par bīstamām?

Bīstamas ir sintētiskās ķīmiskās vielas, kas var kaitēt cilvēka veselībai un apkārtējai videi. Vielu par bīstamu padara īpašības, kas tai piemīt un kuras praktiski nevar mainīt.
Dažas vielas var izraisīt tādas tūlītējas veselības problēmas kā saindēšanos, alerģiju, ādas, acu vai elpceļu kairinājumu. Piemēram, nātrija hidroksīds jeb nātrija sārms, kas ir cauruļu tīrāmo līdzekļu sastāvā un paredzēts aizsērējumu likvidēšanai, nonākot uz ādas, rada apdegumus.
Citas vielas var nodarīt kaitējumu ilgākā laika periodā – izraisīt vēzi, bojāt hormonālo, reproduktīvo vai imūnsistēmu u.c. Piemēram, daudzos skaistumproduktos esošie parabēni var atdarināt cilvēka dabīgo hormonu darbību, tādējādi izjaucot iekšējo hormonālo līdzsvaru un izraisot nopietnas saslimšanas pēc vairākiem gadiem vai pat gadu desmitiem.

stockvault-chemistry1

stockvault, http://www.freedigitalphotos.net/

Kur tās var būt?

Daudzās jo daudzās ikdienas precēs. Dažkārt bīstamās vielas ir izstrādājuma galvenā izejviela, piemēram, vaitspirts, ko izmanto kā šķīdinātāju un kurš nopērkams būvniecības preču veikalos. Citkārt tās pievienotas izstrādājumam kā neliela piedeva, tādējādi piešķirot tam noteiktas īpašības. Piemēram, ftalāti plastmasu padara mīkstāku, smagie metāli piešķir noteiktu krāsu, bet nātrija laurilfulfāts uzputo šampūnu vai dušas želeju.
Ar kārtējo nopirkto lietu bīstamās vielas nonāk arī mūsu mājās. Tur tās izdalās gaisā, un mēs tās ieelpojam, vai nonāk uz ādas un caur to arī organismā.

Kā var nonākt organismā?

  1. Caur ādu. Bīstamās vielas var  ne tikai kairināt ādu un gļotādas, bet caur tām iekļūt arī organismā un nonākt dažādās ķermeņa daļās.
  2. Ieelpojot. Elpojot mēs varam uzņemt bīstamās vielas, kas atrodas apkārtesošajā gaisā. Tās vai nu uzkrājas  plaušās, vai arī no tām tālāk nonāk asinsritē un līdz ar to citās ķermeņa daļās.
  3. Ar ēdienu vai nejauši norijot. No gremošanas sistēmas bīstamās vielas var nonākt asinsritē un tādējādi izplatīties pa visu organismu.

bernistabu-gaisa-tests

baby_green4

Vai bērni ir apdraudētāki?

Jā, jo:

  • attiecībā pret svaru viņiem ir lielāka ādas virsma, tādēļ lielākas iespējas uzņemt kaitīgās vielas;
  • viņu āda ir plānāka, un tās aizsargspējas vēl nav attīstījušās;
  • viņi elpo straujāk un lielākoties caur muti, tā ieelpojot vairāk ķimikāliju;
  • viņiem nav tik efektīva vielmaiņa. Viņi ķimikālijas ātrāk uzņem, bet lēnāk izvada no organisma;
  • viņu nervu un imūnsistēma tikai attīstās, tāpēc to var apdraudēt pat ļoti mazas kaitīgo vielu devas. Piemēram, hormonālās sistēmas bojātājvielas var neatgriezeniski ietekmēt bērna vispārējo attīstību.

Vai no tām var izvairīties?

Pilnībā izvairīties no bīstamajām vielām droši vien neizdosies, jo tās ir mums visapkārt. Taču samazināt saskari ar tām var un vajag, tāpēc:

  • Padomā, pirms pērc! Iegādājies tikai tās preces, kas tev patiešām ir nepieciešamas.
  • Meklē marķējumu! Izvēlies ekomarķētus produktus, jo tajos ir mazāk bīstamo vielu.

Ecocert

  • Izpēti, pirms izvēlies! Rūpīgi izlasi, kas rakstīts uz iepakojuma: tur var atrast lietderīgu informāciju par produkta sastāvu, drošu lietošanu, draudiem veselībai un videi.
  • Jautā ražotājam! Tev ir tiesības 45 dienu laikā saņemt bezmaksas atbildi, vai prece, piemēram, rotaļlieta, mēbele, uz kuras sastāvs nav norādīts, nesatur īpaši bīstamas vielas. Ražotājam adresētās vēstules paraugu meklē šeit.
  • Vairāk padomu, kā izvēlēties preces, kurās ir mazāk bīstamo vielu, meklē šajā mājaslapā.

Kāpēc tās nav aizliegtas?

Daudzas jau ir aizliegtas, vismaz Eiropas Savienībā. Citas nav atļauts izmantot atsevišķos produktos, piemēram, rotaļlietās, kosmētikā. Tomēr, neskatoties uz aizliegumiem, ir uzņēmumi, kas apzināti vai nezināšanas dēļ pārkāpj likumu un ražošanā izmanto neatļautās vielas. Daudz pārkāpumi saistībā ar bīstamām ķimikālijām tiek atklāti no citiem pasaules reģioniem ievestajās precēs.
Ir arī tādas bīstamās vielas, kuras tur aizdomās par negatīvu ietekmi, taču, lai to pilnībā pierādītu un ieviestu atbilstošus aizliegumus, vajag pat vairākus gadus.

Kā tās nonāk vidē?

  • No ikdienas precēm, piemēram, ja tās ir šampūnā, tad, mazgājot matus, tās ieplūst kanalizācijā un tālāk ar notekūdeņiem ūdenstilpēs.
  • Ražošanas procesu laikā, piemēram, ar notekūdeņiem ieplūst ūdenstilpēs.
  • No atkritumiem, piemēram, ar laiku konkrētajām lietām sadaloties.

Bīstamās vielas var nopietni kaitēt augiem un dzīvniekiem. Tās var veicināt to skaita samazināšanos vai pilnīgu izzušanu. Šādas vielas var izraisīt arī neatgriezeniskas pārmaiņas atsevišķos dzīvniekos, piemēram, dzimumu maiņu zivīm, tā samazinot to dzimstību.

Kā tās nonāk vidē?

  • No ikdienas precēm, piemēram, ja tās ir šampūnā, tad, mazgājot matus, tās ieplūst kanalizācijā un tālāk ar notekūdeņiem ūdenstilpēs;
  • ražošanas procesu laikā, piemēram, ar notekūdeņiem ieplūst ūdenstilpēs;
  • no atkritumiem, piemēram, ar laiku konkrētajām lietām sadaloties.

Bīstamās vielas var nopietni kaitēt augiem un dzīvniekiem visapkārt. Tās var veicināt to skaita samazināšanos vai pilnīgu izzušanu. Šādas vielas var izraisīt arī neatgriezeniskas pārmaiņas atsevišķos dzīvniekos, piemēram, dzimumu maiņu zivīm, tā samazinot to dzimstību.

Pollution

stockvault, http://www.freedigitalphotos.net/