Notekūdeņos konstatē medikamentu atliekas

6 no 17 paraugiem, ņemtiem dažādās Rīgas notekūdeņu savākšanas vietās, atklāts piesārņojums ar farmaceitisko vielu – diklofenaku. Tā koncentrācija pēc attīrīšanas iekārtām vēl pat palielinājās.

Diklofenaks ir nesteroīdo pretiekaisuma un pretsāpju medikamentu aktīvā viela. Tiek pieļauts, ka daļa šīs vielas notekūdeņos nonāk, to nepareizi utilizējot, proti, noskalojot nederīgus medikamentus kanalizācijā. Nonācis ūdens vidē tas ir ļoti toksisks tur mītošajiem organismiem, piemēram, bojā zivju reprodukcijas un attīstības spējas.
“Tendence, ka attīrīšanas iekārtas netiek galā ar šo farmaceitisko vielu, novērota arī citos pētījumos ne tikai Rīgā, jo tā ir noturīga ūdenī un slikti sadalās,” skaidro Baltijas Vides foruma vides eksperts Valters Toropovs.
5 paraugos tika atrasta arī cita farmaceitiskā viela – etinilestradiols, kas ir dažādos hormonālajos preparātos.

“Diemžēl farmaceitiskajām vielām šobrīd nav noteikti vides kvalitātes standarti, taču to radītais jūras piesārņojums kļūst arvien aktuālāks,” atzīst V.Toropovs.

Jāatceras, ka medikamenti nav izmetami atkritumos vai noskalojami kanalizācijā, bet gan nododami pārstrādei aptiekās. Aprēķināts, ka, piemēram, viens 10 tablešu iepakojums ar diklofenaka standartdevu 50 mg var piesārņot līdz pat 5 miljoniem litru ūdens – apmēram tik notekūdeņu dienā rada pilsēta ar 20 000 iedzīvotāju.

Smagos metālus nomaina ftalāti un bisfenols A

Pētījumā atklājās, ka no analizētajām vielām visizplatītākie notekūdeņu piesārņotāji ir bisfenols A un ftalāti. Bisfenols A nupat iekļauts īpaši bīstamo vielu sarakstā, jo bojā hormonālo sistēmu un ir toksiska reproduktīvajai sistēmai. Arī ftalāti ir bīstami cilvēka endokrīnajai sistēmai. Tas varētu liecināt, ka šīs vielas nāk no ļoti dažādiem avotiem, piemēram, dažādiem plastmasas izstrādājumiem, pārstrādāta papīra, būvmateriāliem.

Savukārt notekūdeņos no auto un veļas mazgāšanas uzņēmumiem tika konstatētas tādas ūdens videi un arī cilvēka hormonālajai sistēmai īpaši bīstamas vielas kā alkilfenoli un to etoksilāti, kaut arī tās nav atļauts pievienot tīrīšanas līdzekļiem. Iespējams, neskatoties uz aizliegumu, šīs vielas tomēr tiek pievienotas un netiek uzrādītas līdzekļu sastāvā.

Tādi “tradicionālie” notekūdeņu piesārņotāji kā smagie metāli notekūdeņos bija samērā nelielā koncentrācijā, būtiski neapdraudot vidi.

Pētījumā tika analizēti 17 notekūdeņu paraugi no dažādiem savākšanas kolektoriem Rīgā un Daugavgrīvas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kā arī no dūņām, kas rodas pēc notekūdeņu attīrīšanas. Paraugos analizēja 8 vielu grupas, kuras ir bīstamas cilvēka veselībai un apkārtējai videi un var rasties no dažādu plaša patēriņa vai profesionālo produktu lietošanas. Šīs vielas var bojāt hormonālo sistēmu, kaitēt iekšējiem orgāniem, kā arī, nonākot ūdens vidē, traucēt normālu dažādu dzīvnieku attīstību un ietekmēt visu barības ķēdi.